Armands Zvirbulis dalās pārdomās par aizvadīto Eiropas čempionātu

Datums: Trešdiena, 03 aprīlis 2013 07:22 Autors: Laura
Kategorija: Brīvā Cīņa

Atslēgvārdi:
  • Pievienot komentāru
  • Eiropas čempionāts noslēdzies, mūsu sportisti jau vairāk kā nedēļu atpūšas no ilgā un nogurdinošā treniņu procesa, kuru viņi aizvadīja gatavojoties Eiropas čempionātam. Imants Lagodskis, kurš izcīnīja 5. vietu, ar jaunu sparu jau nodevies treniņiem, 2013. gada Eiropas čempione Anastasija Grigorjeva devusies atpūsties uz Pataiju, savukārt mūsu Armands Zvirbulis devies uz dzimtajām mājām Pilskalnā.

    Armands bija viena no lielākajām cerībām šajā čempionātā, tomēr šoreiz ne viss izdevās kā iecerēts. Kādēļ rezultāts šoreiz tāds, Armands laipni piekrita padalīties ar mums savās pārdomās par aizvadīto čempionātu.

    Cīņa ar svaru...

    Nedēļu pirms svēršanās bija normalizējies svars 87-88 kg robežās, tāpēc ar svara nomešanu nevajadzēja būt nekādām problēmām. Tuvojoties svēršanās dienai, nekādi nevarēju sevi piespiest nedzert ūdeni un ar mazāku ēšanu samazināt svaru līdz 84 kg. Svēršanās dienas rītā svars bija 87kg, kas savukārt nozīmēja, ka līdz vakaram ir jāpazaudē 3 kilogrami. Divas stundas pirms svēršanās saģērbos dzīšanas tērpā un pēc 40 minūtēm jau biju pilnīgi slapjš nosvīdis, un šķita, ka svars jau bus kārtībā, bet mieru nelika doma, ka tik īsā laikā nav iespējams nodzīt tik daudz svara, bet nebija ne vēlmes, ne gribēšanas turpināt šo mocīšanos, tāpēc noģērbos un aizgāju pārbaudīt svaru. Vēl bija 400 gramu par daudz, biju izspiests un bez spēka, kaut arī neko tik traku nebiju darījis. Uztaisīju vienu iegājienu pirtiņā, un stundu pirms svēršanās jau ar svaru viss bija kārtībā.

    Izloze....

    Pēc svēršanās, kā parasti, izlozi neskatījos, to darīju tikai nākamajā dienā no rīta. Ieraudzīju, ka pirmā cīņa ir ar Turcijas pārstāvi, veikli apskatīju viņa cīņas trijos iepriekšējos Turcijas čempionātos, un Jashar Dogu starptautiskajā turnīrā. Sapratu, ka tehnisks un bagātīgu punktu guvējs viņš nav, bet savukārt tāds, kurš ar sava mazā auguma priekšrocību cenšas nostāvēt līdz klinčam..

    Pirmā cīņa..

    Izejot pret Turku bija redzams, ka viņš ne brīdi nenovērtē mani, un negaidīja tādu pretestību. Tas viss nāca man par labu. Pie pirmās saskaršanās viņš uzreiz man meta vienroci, knapi paliku uz kājām. Pretojoties, izliekot savu labo kāju priekšā, sajutu, ka kaut kas saraujas cirkšņa apgabalā, bet sāpes nejutu, jo bija injicētas pretsāpju zāles - mierīgi cīnījos tālāk. Turks brīvi ļāva iet krusta tvērienā, pirmajās divās reizēs baidījos, ko pildīt, bet tad saņēmos un riskēju pirmajam izdarot kustību, kas izdevās visai veiksmīgi un izgāju vadībā 1:0. Līdz cīņas beigām bija palikušas 25 sekundes, turks droši turpināja nākt tvērienā un vilka mani uz paklāja malu, kur vēlējās mani pārmest sev pāri, bet pēc veiksmīga grūdiena es ieguvu otro punktu un uzvarēju periodu. Otrajā periodā sajutos drošāk, bet turks jau nevēlējās cīnīties tik atklātā cīņā. Līdz perioda beigām atkal ļāva iet sev krusta tvērienā, es veiksmīgi viņu uzgriezu un nogāzu gar zemi, bet viņš veikli izlīda no šīs situācijas un punkts man netika piešķirts. Tā kā gāja pēdējās perioda sekundes, mēģināju turku izstumt ārā un, laikam beidzoties, turks mani izmeta ārā. Paskatoties uz tablo, es redzēju 1:1 un nodomāju, kāpēc vispār es stūmu viņu ārā, ja biju punktu priekšā. Tiesnesis parādīja, ka es esmu uzvarējis, turki izmeta protestu, bet  video bija redzams, ka viņš metienu izpildījis, kad laiks jau bija beidzies. Man piešķīra uzvaru. Laikam man to punktu iedeva par ne līdz galam veikto paņēmienu no kura turks spēja tomēr izlocīties.

    Otrā cīņa....

    Otro cīņu cīnījos pret moldāvu, zināju viņu ļoti labi un pats nesaprotu kādēļ izvēlējos sev tik neierastu cīņas taktiku, ko tagad ļoti nožēloju. Nesaprotu vai turks bija ļoti vājš, vai arī moldāvs bija ļoti labā formā. Pret moldāvu nespēju izdarīt pilnīgi neko. Viņš trīs reizes man iegāja kājā un veiksmīgi paņēma punktus. Otrās cīņas laikā jutu, ka neesmu savācies un nesaprotu kādēļ es to nevarēju izdarīt. Diemžēl ar to man Eiropas čempionāts beidzās, tāpat arī ar treniņiem tagad ir jāpiebremzē, jo 1. cīņā pret turku ieguvu cirkšņa muskuļa plīsumu, un vismaz 4 nedēļas nedrīkstu neko darīt.

    Uzrādītais rezultāts...

    Sagatavoties šim čempionātam izdevās un viss izveidotais plāns tika izpildīts, tāpēc viena uzvara un viens zaudējums, kopvērtējumā 9.vieta mani neapmierina, jo sagatavotība bija laba, taču rezultātu nespēju parādīt.

    Par čempionātu kopumā...

    Čempionāts notika vienreizējā zālē, kura bija pārpildīta ar cīņas faniem, klusums nebija ne mirkli, patika organizācija kā arī mūs lutināja fantastisks, pavasarīgs laiks.

    Prieks bija par Anastasijas panākumu! Šādus panākumus Latvijas sportisti bieži negūst ne cīņas sportā, ne citos Olimpiskajos sporta veidos. Tā ar uzvaru un nospēlētu Latvijas himnu lepni varējām doties mājās.

    Pārdomas...

    Svara kategorija līdz 84 kg šobrīd Eiropā ir ļoti augstā līmenī, tāpēc jaunieši un cīņas lietpratēji – vai nu trenējaties trīs reizes vairāk, vai arī izvēlaties citu kategoriju (šis novēlējums man jāņem vērā arī pašam).

    Mēs vēlamies pateikt paldies Armandam par cīņas gribu, ka neskatoties uz nejauko savainojumu, viņš savas cīņas aizvadīja līdz galam. Vēlam veikli veseļoties, atpūsties un no jauna, ar jauniem spēkiem pievērsties treniņiem, un priecēt mūs ar jaunām uzvarām!

    Pievienot komentāru


    Aizsardzības kods
    Atjaunināt

    Atbalstītāji